Kredīts biznesam

by balticbookkeeping on

Pasaulē ir pieejami dažādi kredītu veidi un vien no pateicīgākajiem, jeb tā teikt noderīgākajiem kredītu veidiem ir tieši aizdevums biznesam, kas ir domāts, lai vai nu veidotu biznesu vai arī paplašinātu biznesu iegādājoties jaunas iekārtas vai arī iepērkot inventūru ar dažādām precēm. Kredīts biznesam, atšķirībā no tādiem pakalpojumiem, kā kredīts internetā ir daudz noderīgāks, jo parasti šādi kredīti tiek ņemti, lai varētu veidot biznesu un pelnīt naudu, kas tad arī ļaus kredītu atmaksāt daudz ātrāk un pēc šīs atmaksas dos vēl ilgtermiņa ienākumus kredīta ņēmējam. Ar kredīta palīdzību uzņēmums var iegādāties tādas iekārtas, kā tas pirms tam nevarēja un līdz ar to arī padarīt efektīvāku vai ātrāku savu ražošanu un lētākus savus produktus, kas tad dod šim uzņēmumam priekšroku attiecībā pret konkurentiem. Bez kredīta, lai, piemēram, iegādātos kādu dārgu ražošanas iekārtu ir nepieciešams ilgi krāt naudu šādas iekārtas iegādei, bet aizņemoties naudu tu jau pirmajā dienā vari izmantot šo naudu un padarīt visus savu uzņēmumu efektīvāku, labāku un ātrāku, kas, savukārt tad ļaus tev nopelnīt vairāk naudas, atdot kredītu un pēc tam apsteigt konkurentus.

Mūsdienās lielākajā daļā nozaru ir ļoti liela konkurence, jo katrs cīnās, kā māk par jaunām iespējām un ienākumiem un tieši tāpēc arī kredīts var būt, kā palīgs daudziem uzņēmējiem, kā pārspēt savus konkurentus, un pat tad, ja par šo kredītu ir jāmaksā procentu maksājumi, tomēr tas bieži vien ir izdevīgāk, kā krāt naudu, jo procentu maksājumi ir mazi un atdeve, ko šī ieguldītā nauda dos būs daudz lielāka nekā procentu maksājumi par aizņemto naudu. Un, jo ātrāk kredīts tiks atmaksāts, jo mazāki būs uzņēmuma zaudējumi!

Bet šis viss, protams, nenozīmē, ka noteikti visiem jaunajiem uzņēmējiem tagad vajadzētu ņemt kreditus un tādā veidā sākt savu biznesu un tieši otrādi, tas tikai liecina par to, ka noteiktos gadījumos kredīts var palīdzēt. Bet ir jāapzinās arī šāda aizdevuma riski, ko tad parasti cilvēki nemaz tik daudz neapspriež. Ja tu aizņemies naudu uz savu uzņēmumu pamatā ir divas iespējas, kā tev šis kredīts tiks izsniegts, kur viena ir tāda, ka kredītu tu varēsi saņemt tikai tad, ja tu galvo pats ar savu personīgo manu, kas ir ļoti riskanti, jo lielākā daļa uzņēmumu pirmo dažu gadu laikā bankrotē. Bet otrs variants ir tāds, ka tev uzņēmumam ir vai nu pietiekoši ienākumi vai arī kapitāls, ka tu vari saņemt naudu bez garantijas un šis variants jau ir daudz drošāks, jo sliktākajā gadījumā uzņēmumam bankrotējot tev bankai nebūs jāatmaksā parāds pašam, bet banka var saņemt no bankrota procesa iegūtos līdzekļus. Tieši tāpēc ir vajadzīgs vienmēr pārzināt likumus un savas iespējas pirms tu sāc domāt par aizdevumiem un to saņemšanu!

Darbs un automatizācija

by balticbookkeeping on

Mūsdienās viens no populārākajiem vārdiem ir automatizācija, kas būtībā nozīmē kāda darba nodošana vai nu cita cilvēka rokās vai arī datora vai mehāniska robota rokās. Piemēram, putekļu sūkšana agrāk noteikti bija jādara tikai un vienīgi ar rokām, tad tika izgudroti putekļu sūcēji, kas to mazliet automatizēja, bet tagad jau ir automātiski roboti, kas paši izsūc tavus tepiķus un tev vajag tikai iztīrīt šī robota gružu kasti. Un nākotnē noteikti cilvēkam nevajadzēs darīt pat to un visticamāk, ka būs cits robots, kas varēs iztīrīt pirmo robotu. Tas, varbūt, liekas neiedomājami, bet paskatoties cik tālu attīstījusies ir mūsdienu tehnoloģija un cik ātri ir mūsu datori ir skaidrs, ka pēc pāris gadiem automātika aizstās ļoti daudz darbus un, piemēram, šoferi, kas sastāda vismaz 2% no pasaules darba tirgus vairs nebūs vajadzīgi, jo būs pašu braucošās automašīnas, kas būs daudz drošākas, ekonomiskākas un izdevīgākas nekā katram cilvēkam nepieciešamais transportlīdzeklis, kā tas ir pašlaik. Automātika, noteikti ļaus mums iegūt daudz un dažādus citus amatus, bet lielākā daļa no darbiem būs aizstāti ar automātiskiem procesiem, jo datoram vai robotam nav jāmaksā alga un pietiek tikai ar elektrību un sākotnējām izveidošanas vai iegādes izmaksām. Tieši tāpēc arī ir jādomā par to, ko lielākā daļa cilvēku darīs tad, kad viņiem vienkārši vairs nebūs iespējams iegūt zemi apmaksātas darba vietas un viņiem būs jācīnās par katru centu, ko būs iespējams saņemt. Šajā laikā, noteikti, ka visu nepieciešamo preču un pakalpojumu cenas būs samazinājušās līdz tādam līmenim, ka tās nemaksās praktiski neko, bet tik un tā cilvēkiem būs jāiegūst šī nauda, ko tad arī izmantot šo preču iegādei. Un, ja nebūs iespējams atrast darbu, no kurienes tad šī nauda nāks?

Par automatizāciju un to, kā tā aizstās darbu ir jāsāk domāt jau laicīgi, jo vēl pagaidām automatizācija tiek izmantota tikai ļoti mazos apmēros lielās rūpnīcās, kuras ražo vienādas preces un, kur ir izdevīgi iegādāties šādus dārgus robotus un datorus, kas varētu aizstāt cilvēku darbaspēku. Bet nākotnē, kad tehnoloģijas tālāk attīstīsies, tad roboti sāks aizstāt aizvien jaunus un jaunus darbus un cilvēki, kas jebkādā veidā izmanto muskuļus visticamāk, ka tiks aizstāti. Un vēl tālākā nākotnē arī lielākā daļa cilvēku, kas risina problēmas tiks aizstāti, jo mākslīgais intelekts kļūs pietiekoši gudrs, lai varētu atrisināt dažādas problēmas, ko mēs pašlaik uzskatam, ka var izdarīt tikai cilvēki. Un šīs pārmaiņas nenotiks pēc simtiem gadu, bet jau pēc 10 līdz 20 gadiem būs iespējams izveidot tik advancētus datorus, ka tie spēs cīnīties ar cilvēkiem dažādu darbu veikšanai!

Pasīvie ienākumi

by balticbookkeeping on

Pasīvie ienākumi ir visi tie ienākumi, kurus tu saņem aktīvi pie šīs peļņas nestrādājot. Klasiski vislabākais piemērs šādiem pasīvajiem ienākumiem ir tieši nekustamais īpašums un tā izīrēšana, jo nopelnot naudu un pēc tam nopērkot šo nekustamo īpašumu tad tu arī vari to izīrēt un tad tev katru mēnesi nāks noteikta naudas summa, bet tev praktiski nebūs nekas jādara, lai šo īpašumu uzturētu un tikai jāiekasē nauda. Pasīvo ienākumu avoti ir daudz un dažādi un tie var būt sākot no mājas lapas līdz ienākumiem no dividendēm kādai tavai iegādātai akcijai vai par ienākumi no procentiem tad, ja tu kādam esi aizdevis naudu. Lai gūtu pasīvos ienākumus parasti ir nepieciešams kapitāls, kuru tad arī tev ir jāliek lietā lai izveidotu šos ienākumu avotus. Arī uzņēmums var būt par pasīvu ienākumu avotu, ja tev izdodas atrast tam vadītāju, kas ir gatavs par noteiktu samaksu vadīt un audzēt šo uzņēmumu un tu vari tikai sēdēt malā un iekasēt naudu vai nu no dividendēm vai arī skatīties, kā tavas uzņēmuma procentuālās daļas aug, jo uzņēmuma vērtība izplešas.

Neatkarīgi no tā, kādu pasīvo ienākumu avotu tu izvēlies pamatā tiem visiem ir jāiegulda aktīvs darbs sākumā un tikai pēc tam ir iespējams saņemt no šī darba atalgojumu. Piemēram, ja tu izvēlies iegūt ienākumus no nekustamā īpašuma, tad tev sākumā ir jānopelna nauda, lai nopirktu šo īpašumu un pēc tam to izīrētu. Vai arī, ja tu gribi gūt pasīvos ienākumus no interneta mājas lapas, tad tev sākumā ir jāiegulda darbs un tikai pēc tam tad tu vari gūt šo atalgojumu, ja šī tava izveidotā mājas lapa sāk pelnīt naudu un to ienes bez tavas aktīvas darbošanās.

Pasīvie ienākumi ir ļoti labs veids, kā iegūt papildus naudu patstāvīgi nestrādājot un varot tajā pat laikā veidot vēl papildus pasīvo ienākumu avotus. Šiem ienākumiem atdeve nereti ir tikai dažu procentu apmērā no ieguldītā darba vai naudas, kas nozīmē, ka tev būs vajadzīgs ļoti liels sākotnējais ieguldījums pirms tu varēsi sākt gūt patstāvīgus labumus. Tieši tāpēc arī, piemēram, noguldot naudu bankā, ir iespējams gūt tikai dažu procentu atdevi, kas nozīmē to, ka ja tu gribi iegūt ikmēneša ienākumus no šādiem pasīvajiem ienākumiem, tad tev būs jānogulda ļoti lieli līdzekļi. Piemēram, ja tu saņemtu 3% atdevi gadā, tad no 100000 Eiro tu gadā saņemtu tikai 3000 Eiro, kas mēnesī sanāktu tikai 250 Eiro. Un, lai gan 250 Eiro mēnesī nav nemaz tik maza summa, tomēr ja tev ir izdevies nopelnīt 100 tūkstošus, ko tad pēc tam ievietot bankā tad arī visticamāk, ka šī summa tev liksies pietiekoši maza. Tāpēc arī ir jābūt uzmanīgam, un jāizvērtē vai šī iegūstamā atdeve no sava darba ir pietiekoša, lai tev būtu vērts to saņemt, jo tikpat labi, kā saņemt 250 Eiro mēnesī tu varētu šos 100 tūkstošus tērēt un, piemēram, tērējot mēnesī 1000 Eiro, tu varētu šādi dzīvot 100 mēnešus, kas ir 8,3 gadi. Tāpēc pirms tu sāc domāt par šādiem pasīvajiem ienākumiem padomā arī par to vai tiešām tas ir to vērts šādus ienākumus veidot, vai tomēr savu sapelnīto naudu vai ieguldīto darbu tu vari iegūt un sākt izmantot jau tagad nevis tikai pamazām gūt procentus.

Savs uzņēmums pret algotu darbu

by balticbookkeeping on

Debate par to vai sākt savu uzņēmumu vai doties strādāt algotu darbu noteikti, ka ir tikpat veca cik ilgi ir bijis pieejams brīvprātīgs algots darbs un cilvēki vienmēr ir šaubījušies vai labāk izvēlēties algotu darbu vai tomēr labāk sākt savu biznesu un tādā veidā būt neatkarīgam un darīt tās lietas, kas pašam patīk. Kad tev ienākusi prātā šāda dome iespēja ir tā, ka tev ir apnicis tavs boss vai arī tu vienkārši nespēj klausīt cita cilvēka pavēlēm un tev ir vajadzīga brīvība, kas tad arī tev ļautu izpausties un darīt tās lietas, kas tev patīk nevis tās, ko tev liek citi. Bet no otras puses parasti cilvēki min algotu darbu, kā drošus ienākumus, jo tur katru mēnesi tev būs iespējams saņemt algu neatkarīgi no tā, kādi ir uzņēmuma ienākumi. Bet patiesībā jau nedrošība ir tikpat liela un varbūt pat lielāka algotā darbā, jo tu nekad nezini, kad tavs uzņēmums var bankrotēt jo tev nav pieeja uzņēmuma finansēm un tu nezini, kāda ir ienākumu un kāda izdevumu plūsma, bet sākot savu biznesu tu to visu pārzināsi un tev būs zināms viss, kas notiek ar tava uzņēmuma finansēm un brīdī, kad tu jutīsi, ka priekšā ir grūti laiki tu vari sākt strādāt daudz cītīgāk vai arī sākt domāt par cita biznesa veidošanu vai arī citas jomas izvēli kurā darboties.

Sava uzņēmuma sākšana un audzēšana noteikti ir daudz grūtāka un aizņems daudz lielāku tava laika daļu nekā vienkārša darba padarīšana 8 stundas dienā un par to saņemot noteiktu atalgojumu. Noteikti, ka šādā veidā strādājot algotu darbu cilvēki var pēc darba mierīgi doties mājās un aizmirst par to un kārtīgi atpūsties, bet uzņēmējam vienmēr pa galvu maisās domas, kā varētu apdarīt kaut ko efektīvāku, kā iegūt lielāku peļņu un kā labāk uzlabot uzņēmuma finanses vai produktus. Tāpēc arī tiem, kuriem ir problēmas ar darba aizmiršanu mājās noteikti daudz labāk būtu veidot savu biznesu, jo ja jau tu visu laiku par to domā tad labāk būtu visu savu laiku veltīt tieši savam biznesam nevis strādāt pie kāda cita un ļaut viņam gūt no sevis peļņu. Bet ja tu gribi katru dienu strādāt tikai šīs noteiktās 8 darba stundas un pēc tam domāt par kaut ko citu tad arī tev labāk būtu izvēlēties algotu darbu, jo pretējā gadījumā tu vari palaist garām kādu svarīgus uzņēmuma notikumus.

Tas vai labāks ir viens vai otrs lēmums nav tik viegli atbildams, bet lielākoties tas ir atkarīgs no tavas personības, jo noteikti ir tādi cilvēki kas gandrīz nekad nevarētu būt uzņēmēji un tieši otrādi arī citi cilvēki nekad nevarētu būt vienkārši algota darba strādnieki. Tāpēc arī tev ir kārtīgi jāpadomā tieši par to, ko patīk darīt tev pašam un tad arī par riskiem un iespējamo atlīdzību un tad jāizlemj! Jo, uzņēmējiem iespēja ir iegūt daudz lielākas naudas summas nekā algota darba strādniekiem, bet arī risks pamatā ir lielāks!

Peļņas iespējas citas valstīs

by balticbookkeeping on

Latvija mums vēl ir jauna valsts un gan mūsu vidējās algas gan arī medicīna, un citas nozares nav tik attīstītas, kā tās ir citās valstīs, tieši tāpēc arī liela daļa Latviešu pēdējo gadu laikā izvēlas labprātāk doties strādāt uz citām valstīm, jo tur peļņas iespējas ir daudz reižu lielākas. Piemēram, kaut vai dodoties tepat uz Angliju, tur minimālā darba alga ir 9.2 Euro, jeb 6.7 mārciņas stundā, bet Latvijā minimālā alga ir tikai 2.3 Eiro stundā, kas nozīmē, Anglijā minimālā alga ir 4 reizes lielāka nekā Latvijā un ja tu Latvijā saņem 360 Eiro, jeb šo minimālo algu, tad Anglijā darot tādu pašu darbu tu saņemtu 1440 Eiro, kas ir milzīga naudas summa. Protams, ārzemēs arī izmaksas gan par dzīvošanu gan ēšanu ir daudz lielākas, bet tās noteikti nav 4 reizes lielākas un tāpēc arī daudzi Latvieši izvēlas doties peļņā uz Angliju un citām līdzīgā valstīm, lai varētu dzīvot daudz labākos apstākļos. Un Anglija noteikti, ka nav vislabākā valsts minimālās samaksas saņēmējiem, jo, piemēram, luxemburgā minimālā alga ir jau vairāk kā 13 Eiro stundā, kas nozīmētu minimālo mēneša samaksu lielāku kā 2000 Eiro apmērā. Salīdzinot 2000 Eiro ar mūsu pašu 360 Eiro liekas, ka tā ir lielākā netaisnība un kā gan mēs vispār te varam izdzīvot, tieši tāpēc arī tie, kas uzzina, cik lielu naudas summu ir iespējams sapelnīt citās valstīs darot tos pašus darbus ko pie mums ātri vien sakravā savas somas un dodas labāka darba meklējumos.
Un līdz ar mūsu iestāšanos Eiropas savienībā tad arī daudz vieglāk ir kļuvis doties uz citu valsti un sākt tur strādāt, jo nav jākārto vīzas vai kād citi papīri, lai varētu doties darba meklējumos. Un ja vēl tev ir kāds pazīstams cilvēks kādā no šīm citām Eiropas valstīm, kas nopelna četras reizes vairāk kā tu un var ar šo naudu komfortabli dzīvot tad visticamāk, ka tu arī gribēsi doties darba meklējumos uz to pašu vietu un pelnīt daudz vairāk darot tādu pašu darbu, kā tu dari Latvijā.

Bieži vien ziņās un plašsaziņas līdzekļos izskan dažādas ziņas par to, cik daudz cilvēku ir izbraukušo no mūsu valsts un ka viņi ir teju vai nodevēji, bet kāpēc gan lai cilvēkiem vajadzētu cīnīties par savu algu, ja viņiem ir iespēja doties uz citu valsti un jau sākt no daudz lielākas naudas summas un vēl tad censties augt un attīstīt savas prasmes nopelnot vēl daudz vairāk. Mūsdienu globālajā kultūrā ikvienam ir dota iespēja doties uz citu valsti un meklēt tur savu laimi un ja cilvēkam tas patīk tad viņš var tur palikt un maksāt šīs valsts nodokļus, bet ja nepatīk tad atgriezties atpakaļ uz savu dzimteni.

Daudzi ārzemēs strādājošie parasti mēģina pelnīt naudu un to krāt, lai pēc tam Latvijā atvērtu vai nu savu biznesu vai arī iegādātos nekustamo īpašumu un pēc tam dzīvotu no īres, jeb tā sauktajiem pasīvajiem ienākumiem un tādā veidā tad arī iepludinātu ārzemēs nopelnīto naudu atpakaļ Latvijas ekonomikā. Šis plāns, protams, ir ļoti labs, bet bieži vien aizbraucēji pierod pie ērtībām, kuras sniedz šī svešā zeme un gan labākās kultūras gan arī šīs lielākās samaksas un viņi nemaz nevēlas pēc tam braukt atpakaļ un izvēlas sākt savu ģimeni un dzīvi šajā svešajā zemē un tādā veidā tad arī liela daļa cilvēku no Latvijas izceļo un nemaz neatgriežas, lai gan sākumā varbūt pat domāja, ka varētu atgriezties. Es esmu runājis ar daudziem cilvēkiem, kuri tad strādā ārzemēs bet savas brīvdienas brauc pavadīt tepat atpakaļ Latvijā un bieži vien ir dzirdami teksti par to, ka viņi labprāt brauktu atpakaļ, ja būtu iespējams saņemt kaut vai uz pusi mazāk, kā ārzemēs, bet 4 reizes mazāka alga ir krietni par mazu un bieži vien ārzemēs nemaksā arī minimālo algu bet gan vēl vairāk un tad jau situācija paliek vēl sliktāka un iespējas atbraukt atpakaļ uz Latviju vēl mazāk. Tāpēc, kamēr mums neizdosies Latvijas ekonomisko situāciju vairāk pielīdzināt ārzemēm, tikmēr arī Latvieši turpinās izceļot uz citām valstīm lielāka atalgojuma un labākas dzīves meklējumos.

Aplokšņu algas

by balticbookkeeping on

Aplokšņu algas, jeb tā sauktā ēnu ekonomika nozīmē visus tos cilvēku ienākumus, kas netiek aplikti ar nodokļiem, kas tiek maksāti tā teikt “aploksnēs” no ienākumiem, ko uzņēmums ir guvis nemaksājot par tiem nodokļus. Parasti aplokšņu algas tiek maksātas no tā saucamās melnās kases, kas tiek veidota no ienākumiem, kuri tad arī tiek gūti nelikumīgā ceļā, piemēram, veicot fiktīvus maksājumus, pārdodot preces vai pakalpojumus bez nodokļiem vai kā savādāk apejot mūsu valsts nodokļu sistēmu. Tiek lēsts, ka pat 20% no mūsu IKP ir šī ēnu ekonomika un ja valsts spētu nodrošināt ka šīs ekonomikas īpatsvars samazinātos, tad tiktu maksāti vairāk nodokļi un atlikušais nodokļu slogs būtu mazāk uz visiem pārējiem nodokļu maksātājiem, kas cītīgi visu laiku maksā šos nodokļus. Ēnu ekonomika vienmēr ir bijusi liela problēma mūsu valstī un pēc krīzes pat līdz 40% no kopējā IKP bija tāds, no kā netika ieturēti nodokļi, tāpēc arī arī mūsu valdība pieņēma dažādus drastiskus lēmumus, kuru iespaidā tad arī tika mazināta šī ēnu ekonomika, kas vēl notiek arī šobrīd.

Aplokšņu algas parasti tiek maksātas uzņēmumos, kuri nespēj samaksāt valstij milzīgos nodokļus, kas var būt pat līdz 40% apmērā, ja rēķinam to, cik daudz darbinieks izmaksā uzņēmumam un cik šis darbinieks pats saņem naudu uz rokas. 45% ir milzīga summa un nav nozīmes ka šī nauda sadalās aptuveni uz pusēm vai pat darbiniekam, svarīgi ir tas, ka 45% nodokļi, piemēram, jauniem uzņēmumiem ir teju vai neiespējami. Iedomājieties tādu situāciju, ka tu būtu, kā uzņēmums un tu pārdotu maizi, kur tu vienu maizes kukuli pārdot vari par 1 eiro. Tad, lai tu varētu samaksāt sev algu par to, ka tu esi šo maizes kukuli veidojis tev 45% no šī viena Eiro tiks noņemti nost un tu uz rokas saņemsi vien 55 centus. Un šādi aprēķini noteikti ka nav pareizi, jo vēl protams pirms samaksas būtu vēl arī jāpērk milti un enerģija lai uzceptu šo maizi, vēl tā jātransportē un galu galā tad tu sev nevarētu samaksāt praktiski neko. Tieši tāpēc tad arī ir šāda ēnu ekonomika, kas uzņēmējiem ļauj nemaksāt šos nodokļus un maksāt lielāku naudas summu saviem darbiniekiem, pat tad, ja gan darbinieks gan uzņēmējs riskē saņemt sodu ar šādu rīcību. Nodokļu slogs 45% apmērā ir vienkārši pārāk liels, lai to varētu samaksāt un tas liktos adekvāts. Piemēram, nodokļi 20% apmērā vēl būtu pieņemami, bet 45% ir gandrīz puse un kā tu domā, kā jūtās uzņēmēji, kuriem gandrīz puse no savas naudas ir jāatdod valstij, ja viņi grib sev samaksāt algu?

Tieši tāpēc arī visi mēģinājumi apkarot ēnu ekonomiku, lai gan mazliet to mazina tomēr to iznīdēt nespēs nekad, jo vienkārši nodokļu slogs ir tik liels, ka to reāli nemaz nevar samaksāt un tāpēc uzņēmējiem arī ir šī vēlme nemaksāt nodokļus un no tā izbēgt. Ja tev būtu iespēja iegūt 45% atdevi pārkāpjot likumu, kura soda apmēri ir tik mazi, vai tu to nedarītu? Un vēl pie tam, ja tu tikko esi sācis veidot uzņēmumu un tā jau cīnies ar visiem nagiem un zobiem lai tikai nebankrotētu, bet tev vēl tik daudz nauda ir jāatdod valstij!

Kāpēc mūsu valstī ir tik lieli nodokļi?

by balticbookkeeping on

Pirmkārt jau jāsāk ir ar to, ka Latvijā nodokļu struktūra noteikti nav tā lielākā, ja mēs salīdzinām to ar citām Eiropas un pasaules valstīm, bet nav arī tā, ka mums nodokļi būtu ļoti mazi un ņemot vērā to, ka Latvija nebūt nav bagāta zeme un mūsu vidējās algas ir daudzreiz mazākas, kā, piemēram ASV vai Vācijā, tad arī mūsu nodokļu slogs var tikt uzskatīts par lielu. Ja mēra procentos, protams, ka liekas, ka mūsu nodokļi ir samērīgi ar citām valstīm un daudzviet pat tie ir nedaudz zemāki, bet ja paskatāmies uz Latvijas cilvēku algām, tad ir redzams, ka pat šādi procenti ir ļoti liela daļa no viņu ienākumiem un pārsvarā jau dzīvošana un ēšanas izmaksas ir nemainīgas pie mums un arī citās valstīs tāpēc mums sanāk daudz lielāku daļu no sava izdzīvošanai nepieciešamā naudas apjoma maksāt nodokļos nekā citviet pasaulē. Bet tā tas ir bijis vienmēr un pat vēsturiskos laikos Grieķijā un Romā jau tika iekasēti nodokļi no visiem cilvēkiem un par šo naudu tad arī vadīta valsts.

Latvijas nodokļu sistēma ir pietiekoši komplicēta, lai to nevarētu izskaidrot viena īsā rakstā, un atklāti sakot tas arī nav vajadzīgs, jo to katrs pats var atrast dažādos likumos. Un tāpēc es gribētu vairāk padiskutēt jeb filozofēt par to, kāpēc tad mums nodokļi ir tik lieli un vai šāds nodokļu slogs ir labs vai slikts?
Pamatā jebkurā valstī, kur tiek maksāti nodokļi šī doma aiz nodokļiem ir tāda, ka visi cilvēki maksā vienādu procentuālu daļu nodokļus un tāpēc, ka sabiedrībā ir gan bagātnieki gan nabagie, tad valsts iegūt vidējo summu ar ko tad arī veidot dažādas sistēmas sākot no medicīnas līdz kārtību sargājošām iestādēm un arī aizsardzībai. Valsta tad arī visu šo budžetu, jeb visus nodokļus, ko tā iekasē izdala visās šajās jomās un arī maksā algas gan deputātiem, gan skolotājiem gan pašvaldību darbiniekiem, tādā veidā uzturot valsts birokrātisko aparātu un finansējot dažādas jomas, kuras ir izvēlētas pietiekoši svarīgas, lai tajās iesaistītos valsts nevis tiktu iesaistīti privātie uzņēmumi. Un, lai gan šāda nodokļu sistēma izklausās ļoti laba un visi cilvēki maksā savus nodokļus, lai pēc tam valsts vadība tad šo naudu novirza pareizos virzienos, bet sistēmā ir daudz un dažādi šķēršļi un nepilnības kuras tad arī sevi parāda. Piemēram, ja kādam no mums nav tāda vēlme, lai valsts mums krātu pensiju, bet mēs paši gribam nodrošināt sev pensiju gadus tad nav tāda iespēja nemaksāt sociālo nodokli, vai arī kāpēc autovadītāju maksātie nodokļi netiek lietoti pilnībā ceļu veidošanai un atjaunošanai bet tiek novirzīti citās budžeta jomās, kamēr mūsu autoceļi sabrūk? Manuprāt daudzas no šīm sistēmām varētu izveidot daudz efektīvāk un lai katrs pats varētu izvēlēties, kur un kā savu naudu maksāt. Piemēram, ja tev ir pietiekoši naudas un liela daļa no šīs naudas tiek maksāta nodokļos tu sagaidi ka pret tevi izturēsies labāk gan medicīnā gan arī citās jomās, bet tā tas nenotiek un nav nozīmes vai tu samaksā 1 miljonu vai 1 Eiro nodokļos tev ir pieejama viena un tā pati medicīna un tā pati apkalpošana, kas liekas netaisni. Protams, kādai daļai no lielāko nodokļu maksātāju nodokļu porcijas būtu jāiet uz mazāk nodrošinātu cilvēku uzturēšanu, bet noteikti ka arī daļai būtu jādarbojas tikai viņu labā, jo savādāk ir liela netaisnība pret tiem, kuri visu dzīvi ir smagi strādājuši un kāds, kurš nestrādā vispār un slaistās saņem tādu pašu aprūpi, kā tas kas strādā 12 stundas dienā bez atpūtas.

Manuprāt, ļoti labs solis no mūsu valdības bija, mikrouzņēmuma nodokļu forma, kas tad arī samazināja nodokļus tiek uzņēmējiem, kas grib iesākt savu biznesu un tādā veidā noteikti, ka radīja daudz lielāku uzņēmējdarbības vidi, kas nākotnē atnesīs vēl lielākus augļus, jo liela daļa no šiem uzņēmumiem izaugs un sāks maksāt lielos nodokļu un varbūt kāds no tiem nokļūs lielāko uzņēmumu topā un maksās tik lielas summas nodokļos, ka visi pārējie mazie uzņēmēju zemākie nodokļi būs atpelnīti. Šādi politiskie spriedumi, kas domā ne tikai par tagadni bet arī par nākotni tad ir ļoti negaidīti, bet kad tie notiek, tad tas ir daudz labāk sabiedrībai kopumā un it sevišķi tiem, kurus šāda nodokļu politika skar.

Latvija vēl ir jauna un mums ir vajadzīgs laiks lai izaugtu un gan mūsu ekonomika attīstītos gan arī cilvēku ienākumi uzkāptu līdz tādam līmenim, kā tas ir citās pasaules valstīs un tāpēc ir vajadzīga vienota politika, kas tad ir tendēta uz izaugsmi un uz biznesa vai kādas citas jomas attīstīšanu, jo pretējā gadījumā tad arī mēs nekad nenoķersim šīs lielās valstis, jo viņu attīstība notiek vēl ātrāk. Latvijai ir jābūt kā iesācēj-uzņēmumam, kurš iesaistās kādā jaunā nozarē un jādara viss pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, lai varētu konkurēt ar lielajiem milžiem un visiem konkurentiem, jo strādājot tieši tāpat, kā viņi to dara mazais uzņēmums nekad nespēs noturēties!

Mikrouzņēmums Jā vai Nē?

by balticbookkeeping on

Mikrouzņēmuma nodokļu likums tika ieviests 2010. gada 9. augustā un tā darbība sākās no 2010. gada 1. septembra un šis likumprojekts tika paredzēts, kā kopīgs likumprojekts starp dažādām nodokļu grupām un tādā veidā tika radīta jauna nodokļu maksātāja forma, kas ir domāta jaunajiem uzņēmējiem, lai viņi var iesākt uzņēmējdarbību daudz vieglāk un tikai pēc tam sākt maksāt lielos nodokļus, kādus maksā visi pārējie uzņēmumi, kā SIA un AS. Mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja formai drīkst būt tikai 5 darbinieki un visi darbinieki ir fiziskas personas, bet tie SIA dalībnieki, kas ir fiziskas personas ir arī mikrouzņēmuma valdes locekļi, un viņi nedrīkst būt valdes locekļi citos mikrouzņēmumos. Mikrouzņēmuma apgrozījuma vienā kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 100000 Eiro apmēru un darbiniekiem algās tiek izmaksāti tikai līdz 720 lieli atalgojumi. Mikrouzņēmuma nodokļu likme ir 9% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma un šajos 9% ietilpst dažādi citi nodokļu veidi gan uzņēmuma nodoklis gan arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt, ja darbinieku skaits pārsniedz 5 cilvēkus tad par katru nākamo darbinieku nodokļu likme, kas tiek ieturēta no apgrozījuma tiek noteikta 2% apmērā, piemēram, ja mikrouzņēmumā darbojas 10 darbinieki, tad šāda uzņēmuma likme būs 19%(9%+5*2%). bet ja mikrouzņēmums pārsniedz noteikto 100 tūkstošu Eiro slieksni tad par pārsniegto summu tiek ieturēts nodoklis 20% apmērā.

Šāda nodokļu maksātāja forma ir ļāvusi daudziem jaunajiem uzņēmējiem iesākt biznesu un šādi maksājot mazākus nodokļus iegūt to atspērienu, kas ir vajadzīgs, lai varētu iesākt veiksmīgi darboties biznesā. Un arī tā ir ļāvusi uzņēmumiem, kas pirms tam darbojās melnajā sektorā un vispār nemaksāt nodokļus to sākt darīt, jo šāda nodokļu likme ir samērīga un risks par nodokļu nemaksāšanu ir pārāk liels.

Bet pēdējā laikā valdība sāk atkal diskutēt, vai tomēr šī nodokļu politika ir samērīga un notiek diskusijas par to, ka vajadzētu palielināt gan nodokļu likmes gan arī šādu uzņēmumu darbiniekiem vajadzētu maksāt lielākus nodokļus VSA budžetā lai pēc tam saņemtu lielāku pensiju. Bet manuprāt šīs visas ir muļķības un šāda nodokļu sistēma ir ļāvusi daudziem jaunajiem uzņēmējiem iesākt savu biznesu, ko viņi savādāk nebūtu varējuši izdarīt, un tāpēc ieguvums valstij no šīs paaugstinātās uzņēmējdarbības ir daudz lielāks nekā šie nelielie zaudējumi, kas tiek ciesti no mazākajiem nodokļu ienākumiem. Un šādi mazie uzņēmumi, lai gan ir pietiekoši lielā skaitā, tomēr to devums valstij nodokļu veidā ir salīdzinoši niecīgs, jo lielie uzņēmumi, lai gan ir daudz mazāk, tomēr ir daudz daudz lielāki un to apgrozījumi un peļņa ir milzīga, ja to salīdzina ar šiem mazajiem uzņēmumiem. Tāpēc, mans viedoklis ir tāds, ka mēs nekādā gadījumā nevaram aizliegt šādu nodokļu maksāšanas formu un mums tā noteikti ir jāatstāj, lai uzņēmējiem ir šis sākuma posms, kur ieskrieties pirms sākt maksāt lielākus nodokļus kad viņi to var atļauties. Un ieguvums, kuru valsts varbūt saņemtu īstermiņā no šīs nodokļu formas izjaukšanas vai ierobežošanas ilgtermiņā būtu tāds, ka netiktu izveidoti tik daudz uzņēmumi un daudzi cilvēki labāk izvēlētos izbraukt uz citām valstīm, kur veidot savus uzņēmumus, jo tur nodokļu slogs ir mazāks.

Par Mums

by balticbookkeeping on

balticbookkeeping.lv ir tīmekļa vietne, kurā tiek apkopoti jaunumi par mūsu valstī notiekošo gan finanšu gan likumu gan grāmatvedības jomā un šīs lapas redaktori pauž tikai savu subjektīvo viedokli, par to, kas viņuprāt ir pareizi un kas nav pareizi, kā arī interpretē citu speciālistu teikto. Mēs esam speciālisti dažādās finanšu jomās, kas saistītas gan ar bankām gan nebanku kreditoriem, gan arī apdrošināšanu, grāmatvedību un juridiskajiem pakalpojumiem un tāpēc arī šajā tīmekļa vietnē ir izveidoti dažāda rakstura raksti, kas liekas interesanti mūsu grupai un mēs ceram, ka tie arī būs interesanti citiem cilvēkiem. Parasti mēs rakstam par tēmām, kas saistītas ar financēm un likumiem, bet pa retam mēs apskatam arī tēmas, kas saistītas ar grāmatvedību un likumiem.

Šis projekts nav domāts speciālistiem vai arī viegli domājošajiem, bet ir vairāk, kā mūsu vīzija par to, kas notiek mūsu valstī un kā šīs lietas visas varētu sakārtot un pārvērst pavisam citā virzienā. Mēs necenšamies nevienu aizvainot vai arī kādā veidā ietekmēt, bet tikai izsakām savu viedokli publiski, kā tas ir mums ļauts Latvijas likumdošanā. Un, ja mēs ar savu teikto kādu aizvainojam, tad jau iepriekš ir jāatvainojas, bet noteikti, ka šādi teksti nevar tikt pieņemti, kā patiesība bet tikai, kā izdomājums un mūsu idejas nevis fakti.

Finanses nauda, likumi un grāmatvedība ir tās lietas uz kurām ir balstīts jebkurš uzņēmums un bez naudas un tās apgrozījuma nav iedomājama arī mūsdienu ekonomika, tieši tāpēc arī ir tik svarīgi lai lielākā daļa cilvēku saprastu un mēģinātu iedziļināties mūsdienu politiskajā situācijā un tajā, kas notiek naudas tirgos un kādi likumi tiek pieņemti, kas var kaitēt un traucēt uzņēmējdarbībai vai tieši otrādi palīdzēt kādam konkrētam uzņēmumam, kas būtu prettiesiski un radītu monopola statusu. Naudas lietas mums parasti iemāca jau mazotnē, bet skola bieži vien nenotiek nekāda mācīšana nopietnākās finanšu un likumu jomās un visas mūsu zināšanas nāk no tā, ko mēs paši varam iegūt no savas pieredzes un tikai tad, ja mēs mācamies augstskolā kādā no šīm jomām tad ir iesējams iegūt padziļinātu zināšanu bāzi tajā, jo pretējā gadījumā mums visiem saprašana par šīm lietām ir ļoti minimāla.

Tāpēc arī tiek veidots šis tīmekļa resurss, kurā tad visiem tiks sniegta informācija mūsu skatījumā par to, kas ir svarīgs un kas nav un arī, kādas aplamības vai netaisnības notiek šajās jomās. Un ar cerību, ka kādam šis interesēs tad arī es saku tev paldies, ka iegriezies šajā tīmekļa vietnē un tev ir radusies vēlme apgūt jaunas zināšanas un iemaņas finanšu, grāmatvedības un tiesvedības jomās.

Cenrādis

by balticbookkeeping on

Piedod, bet mēs nepiedāvājam grāmatvedības pakalpojumus un mēs piedāvājam tikai informāciju par jaunākajām norisēm šajās grāmatvedības un finanšu jomās, kā arī mūsu viedokli par to, kas vispār notiek finanšu sistēmā mūsu mīļajā Latvijā.